SS kontrolētajās koncentrācijas nometnēs it kā medicīniskos nolūkos veiktās spīdzināšanas bija īpaši slepenas operācijas. Informācija, ka par to objektiem tiek izmantoti cilvēki, nekādā ziņā nedrīkstēja nonākt ārpus to laboratoriju sienām.
Tomēr baiso eksperimentu detaļas nonāca atklātībā. Par nometnēs valdošajām šausmām pasaule uzzināja no šifrētām vēstulēm, kuras šīs mocības pārdzīvojušās sievietes sūtīja saviem tuviniekiem. Vēstules tika rakstītas ar neredzamu tinti. To sievietes izgatavoja no sava urīna. Pēc vairāk nekā 70 gadiem šo sieviešu stāsts ir pārstāstīts vairākās intervijās, kas iekļautas topošajā Deivida Džila grāmatā “The Art of Hiding” (Slēpšanās māksla).
Viena no sievietēm, kas pelnījusi Otrā pasaules kara varones titulu, ir poliete Kristīna Čiza. Viņas dzimtajā Ļubļinā vācu armija iegāja 1939. gada septembrī, kad Kristīnai bija vien 15 gadu. 1941. gadā, vadoties pēc baisajām gestapo kvotām, meitene tika nogādāta Rāvensbrikas koncentrācijas nometnē Ziemeļvācijā. Pēc gada Trešā reiha reihsfīrera, SS vadītāja Heinriha Himlera personiskā ārsta Karla Gebharda vadītie mediķi sāka dzīt nometnes ieslodzītos uz savām laboratorijām, lai veiktu eksperimentus, kas veselajam saprātam nav aptverami.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
