Kopš Koknesē tika atrasta iespaidīgā kokaīna krava, cilvēku sašutums informācijas telpu, šķiet, neaizpildīja tik daudz, cik asprātīgi vai ne tik asprātīgi joki par Koknesi.
Iespējams, tādēļ, ka tipisks Latvijas iedzīvotājs šāda veida noziegumus joprojām uztver kā attālus – kā kaut ko no Holivudas kinofilmām, kurās joprojām redzamais astoņdesmitajos gados radītais un laika gaitā izsmeltais tipiskā narkobarona tēls mūsdienās drīzāk šķiet komisks, nekā nelietīgs un draudīgs.
Taču, lai kādu arī narkotiku biznesu neiztēlotos tie, kuri lielāko daļu informācijas par šo tēmu gūst no “Netflix”, arī Latvijā ir cilvēki, kuri spēj izstāstīt par šo no savas pieredzes.
Nepabeidzot mācības, dodas peļņā uz Angliju
Līdz pat pilngadībai Kārlis dzīvi pavadīja Latvijā. Izmācīties par galdnieku tehnikumā beigu beigās tā arī nav sanācis – pietrūcis vien gads, taču Kārļa tēvs atteicies sniegt puisim tolaik skolas pabeigšanai ļoti nepieciešamo finansiālo atbalstu.
“Atmetu tam visam ar roku un pateicu mātei, ka braukšu strādāt uz Angliju. Viņa teica – labi, brauc,” stāsta Kārlis.
Britu salās puisis ieradās 2007. gada pavasarī. Līdz šim nekādas oficiālā darbā gūtas pieredzes Kārlim nebija. Latvijā šad tad vien izdevies atrast pa kādai haltūrai – paskaldīt malku un tamlīdzīgi.
“Pa kādi pieci lati dienā tolaik nopelnīju. Pirmo daudz maz normāli apmaksāto darbu man izdevās atrast tikai nonākot Anglijā. Caur speciālu aģentūru dabūju darbu, kurā man bija jālasa puķes. Tas bija Linkolnā,” piebilst Kārlis.
Taču arī Anglijā piedzīvot cerēto izrāvienu nav sanācis. Pirmais gads pagājis grūtībās un ar neļķēm nav izdevies nopelnīt ne tuvu tik daudz, cik nepieciešams komfortablai dzīvei ar samaksātiem rēķiniem.
“Pēc gada pārgāju uz gadījuma darbiem, bieži bija tā, ka neiznāca samaksāt pat īri. Kādu gadu šādi muļķojos un pēc tam Anglijā sāku zagt, lai izdzīvotu. Tik ļoti slikti man toreiz bija,” atklāj Kārlis.
Iztikas gūšanai viņš tolaik veikalos zadzis dažādu zīmolu apģērbu, ko pēcāk pārdevis par puscenu. Tā tas turpinājies vairākus mēnešus.
“Kādā brīdī es vēl saslimu un atkal nevarēju izdarīt neko, lai nomaksātu īri. Mājas saimniece vienā dienā pateica, lai dodu ķīlā pasi, vai vācos ārā. Iedevu pasi, nezināju, ko tālāk darīt. Pēc divām dienām atnācu un sameloju, ka man tagad ir darbs un vajagot pasi dokumentu sakārtošanai. Viņa man noticēja. Paņēmu pasi, uzmetu to veceni un aizgāju dzīvot pie drauga, kurš piekrita mani izmitināt, kamēr patiešām dabūšu darbu,” turpina Kārlis.
Tolaik puisis to vēl nezināja, taču nākamais darbs (šī vārda visplašākajā nozīmē), ko viņam piedāvās, būs ar potenciāli nāvējošu narkotiku devu piepildītu kapsulu rīšana un došanās regulāros ceļojumos.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
