Bez maz vai – ko tu te atvilkies, traucē tikai mani ar savām problēmām.. Nebija vairs sapēka uzstāt, censties ko panākt un noskaidrot, tāpēc piekritu. Atnāca māsiņa, iedeva man glāzīti ar nomierinošajām zālēm un pēc tam otra māsiņa, kura ielika katetru un pielika sistēmu ar paracetamolu. Visu cieņu viņām – cik nu mums bija tas neilgais komunikācijas brīdis, bet atstāja labu iespaidu, patīkamas personas.
Sistēma pil, tikmēr klausos, atnāk vīrietis, sūdzās par sirds sāpēm un pārsitieniem.. ko viņam pasaka šis pats”dakterītis” – “jūs pats atbraucāt?” Uz ko vīrietis atbildēja, ka jā.. “-Nu tad brauciet mājās un tad pie ģ.ārsta ārstēt veģetatīvo distoniju..” Iedomājaties?!
Kungs vēl lūdz lai ko iedod, uztraucies, ka tiešām slikti.. Bet nekā.. cik noprotu, tā nu arī aizbrauca.. Tad nu arī man sistēma izpilēja, ņemu savu izrakstu, samaksāju 7,77 eur un dodos uz Jūrmalu. ~ 23:40 esam Bulduros – Jūrmalas slimnīcā. Ieeju, pieeju pie reģistratūras, iedodu izrakstu no Tukuma. Jau tajā brīdī bija jūtama pilnīgi kontrastējoša attieksme salīdzinot ar to kādu saņēmu Tukumā..
Administratore izlasa, uzreiz sazvana kādu un sūta mani uz vajadzīgo kabinetu, vēl piedāvā pavadīt, apjautājas vai spēšu pati aiziet. Atbildu, ka jā, draugs arī blakus, viss kārtībā. Aizeju uz norādīto kabinetu un mani burtiski sagaida ar atplestām rokām, biju nonākusi pie ļoti patīkamas, pretimnākošas un uzmanīgas dakteres – ginekoloģes, lai izslēgtu kādu ginekoloģisku iekaisumu vai infekciju.. (diemžēl nepiefiksēju dakterītes vārdu..)
Iztaujāja, apskatīja, paskaidroja iespējamo vainu un izrakstīja antibiotikas Doxy-M-ratiopharm 100 mg. Taču diemžēl uz “dullo”, jo atkal nekādas analīzes netika veiktas..
Labi, esmu nomocījusies, jūtos briesmīgi, dodoties mājup nopērku šīs zāles un iedzeru kā norādīja daktere (2 gab), esmu mājās ap 1:00, dodos gulēt..
Nakts paiet mokās un drudzī, jau ap 8:30 temperatūra 40 grādus augsta, dzerot paracetamolu, tas temperatūru “nosit” tikai līdz 38,5 un tāpat uz aptuveni 1,5-2 stundām un tad atkal tie 40 grādi ir klāt. Sestdiena (17.03.) tiek sazvanīts ģimenes ārsts, pastāstītas sūdzības, telefoniski nozīmē gripu, izraksta antibiotikas un vēl citas zāles.
Pati saku, ka tā nav gripa, jo man nav pilnīgi nekādu citu simptomu kā gripai, nav nedz klepus, iesnas, kakla sāpes nedz kas cits.. Bet nē, ģ.ārste teikusi, ka gripa, tādēļ arī lauž roku..
Sazvanamies ar māsu, kura studē medicīnu un strādā Rīgas Stradiņu universitātes slimnīcā. Spriežam ko darīt, jo nu man ir noteiktas divas “aklas” diagnozes 1) ginekoloģisks iekaisums, kuram izrakstītas vienas antibiotikas un 2) gripa, kurai izrakstītas pavisam citas antibiotikas.
Uzsvēršu – abas “noteiktas” BEZ jebkādām analīzēm. Izlemjam, ka jābrauc uz Stradiņu uzņemšanu. Jo dzert antibiotikas “pa tukšo” arī nav prāta darbs.. ~ 11:00 esmu šajā uzņemšanā, izstāstu pilnībā visas sūdzības un visu ceļu kā esmu nokļuvusi šeit, proti, par to kas notika Tukuma un Jūrmalas ātrajā palīdzībā.
Ārsta palīdze šokā. Patiešām lielā šokā.. Saka, ka šis Tukuma dakteris nedrīkstēja man nepaņemt analīzes, nedrīkstēja mani laist prom, pareizāk – dzīt prom.. Un ka ģ.ārste, kura man izrakstījusi antibiotikas, jo man esot “gripa”, kā vispār to telefoniski varot noteikt un, ka šo gripu pat neārstē ar antibiotikām..
Labi, mēram temperatūru – 39,6 domā kas varētu būt par vainu, ļoti daudz jautā, saruna un attieksme ļoti patīkama.. Izlemj vērsties pie daktera, uz brīdi aiziet, kad atgriežas tad saka, ka rādās, ka tas ir smags iekaisums vai infekcija..
