Kāda sieviete “Facebook” vietnē publicējusi skumīgi, bet reālu stāstu par to, kādos atstākļos dzīvo bērni, kuri atrodas bērnu namos… Sievete raksta: Pēdējās dienas gribot negribot ir jādzird par zīdaiņu bērnu namu.
Es raidījumu neskatījos, nav tik stipri nervi. Es atceros kāda augusta vakaru. Braucām uz turieni kādam, kurš ir kļuvis mums ļoti mīļš pakaļ… Bija karsts, saulains vasaras vakars – visi pēc darba sakāpām mašīnā un sākās mūsu ceļojums..nezināmajā..bijām nedaudz satraukušies…
Bet pilni pārliecības, ka darām visu pareizi.. Iebraucām kādā pagalmā un atradām īsto māju..devāmies iekšā..nerakstīšu sīkumos, ko tanī vakarā piedzīvoju…un kā tas mūs visus mainīja. Iegājām iekšā, pirmais, ko sajutu, lielu aukstumu un biedējošu klusumu..
Tak esam zīdaiņu bērnu namā.. Nevienu bērnu balsi nedzirdēju,ne raudu…mūs sagaidīja darbiniece..nomocīta..nerunīga..smaidu no viņas nesagaidījām..
Es nekad nevienu nenosodu.. Pirms nezinu cilvēka stāstu.. norakstīju viņas attieksmi uz smagu darba dienu…viss svarīgākais darbiniecei šķita visus papīrus paraksīt…uz maniem jautājumiem…kas man šķita būtiski..
Pretīm saņēmu dīvainus skatienus…kad parakstijām papīrus..tad atnesa viņu..viņš neraudāja..ar skaņu..viņš raudāja uz iekšu..iespējams mēs viņu izglābām…
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
