Kā vēsta portāls jauns.lv, stājoties spēkā prasībai par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, dīzeļdegvielas cena no aprīļa pieauga par 10 līdz 12 centiem litrā.
Kopumā degvielas izmaksas mazumtirdzniecības gala cenā veido 40 procentu, biodegvielas pieaugums – piecus līdz sešus procentus. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 29. martā pieņēma lēmumu aicināt Ministru kabinetu steidzamības kārtībā nākt klajā ar risinājumu degvielas cenu pieauguma novēršanai.
Lielāka ietekme ir nodokļiem
Tajā pašā laikā 24. martā Saeima darba kārtībā neiekļāva zaļzemnieku un citu opozīcijas deputātu iesniegtos grozījumus likumā Par atbilstības novērtēšanu, paredzot uz gadu ļaut pārdot degvielu, kurai nav pievienota biodegviela.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis skaidro, ka degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti līgumi, degviela ar biopiejaukumiem ir sagādāta un iepildīta krātuvēs, lai aprīlī to tirgotu.
Degvielas cenu pieaugumam pēdējā mēneša laikā gan nav tiešas saistības ar biodegvielas piejaukumu, un, ja ir vēlme jūtami samazināt cenu, jāpazemina nodokļi, kas veido 50% cenas, norāda Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.
Viņš uzsver, ka degvielas cenu pieaugumu ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi – cena martā dažu dienu laikā pieauga par 0,4 eiro litrā, un tam nav tiešas saistības ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim 6,5 līdz 7% apjomā.
Mazāka atkarība no naftas
Stikāns skaidro, ka ar šo piejaukumu ne tikai būtiski tiek samazinātas emisijas, bet arī atkarība no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas. Tomēr “lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus”, jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā.
Vairākas Eiropas Savienības valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas un tamlīdzīgi, un risinājumi jāatrod arī Latvijai.
Stikāns arī norāda, ja nebūs biodegvielas, cena fosilai degvielai augs vēl straujāk, jo paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu sekmēs cenas kāpumu biržās.
Vismaz trešdaļu saražo Latvijā
Līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO.
“Mūsu pašmāju ražotā [dīzeļdegviela] vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25. martā RME cena biržā bija 2020 ASV dolāru tonnā, bet HVO cena – 2654 ASV dolāri tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1. aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 0,1–0,12 eiro apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto,” pauda Stikāns.
Viņaprāt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākotnē kaut vai tāpēc, ka enerģijas cenas kļuvušas ļoti svārstīgas un neparedzamas. Biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi, un šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielu un fosilo degvielu, proti, biodegviela var kļūt lētāka.
Patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka mūsu degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.
