Savukārt šī gada sākumā ir sācies pārtikas cenu kāpums. “Tas, kas notiek pasaulē, ar mazāku vai lielāku nobīdi vienmēr atnāk arī pie mums Latvijā.”
Ja sadārdzinās izejvielas
Pasaulē pārtikas cenu kāpumu piedzīvojuši biržu produkti: cukurs, eļļa, graudi – tiem ir ļoti būtiski pieaugušas cenas. Tā kā cukurs, eļļa un graudi ir pamatizejvielas daudziem citiem produktiem, piemēram, konditorejas izstrādājumiem, arī tie kļūst dārgāki. “Ja pamatizejviela ir kļuvusi dārgāka, tad gala produkts noteikti arī būs dārgāks.”
Trūkst darbaroku
Ne tikai pie mums bija Covid-19 pandēmija un pietrūka darbaspēka, bet arī citās pasaules daļās. Piemēram, Etiopija šķiet ļoti nabadzīga valsts, bet tajā darbojās darbaspēks no vēl nabadzīgākām valstīm. Pagājušajā vasarā tur nespēja iegūt visu palmu eļļu, kā bija iepriekš paredzēts. Pat palmu eļļai, kuras tēls nebija pārāk labs, darbaspēka trūkuma dēļ cēlās cenas.
Arī Latvijā var dzirdēt, ka trūkst darbinieku, kas nolasa zemenes, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar iebraukt lētāks darbaspēks no citām valstīm, tāpēc daļai produktu ceļas cenas.
“Vēl joprojām pasaulē ir darbaroku trūkums saistībā ar to, ka nevar ceļot un darbaspēks neceļo no vienas valsts uz otru, kā tas iepriekš bija izveidojies – cilvēki meklēja labākas darba iespējas pasaulē.” Lai darbaspēku nodrošinātu, tiek celtas arī darbinieku algas.
Degvielas cenu kāpums
Pārtikas cenu kāpums ir ļoti saistīts arī ar degvielas sadārdzināšanos. Tā vajadzīga, lai produktus, pārvadātu, saražotu, apstrādātu laukus u. tml. Degvielas cenu kāpums pēdējā laikā bijis nevis par dažiem procentiem, bet par dažiem desmitiem procentu. Pasaulē naftas cena ir virs 70 dolāriem par barelu, Gulbe teica.
Arī pārvadājumu un loģistikas tarifi ir ļoti pieauguši. “Ostas netiek galā, nebijis notikums bija pagājušajā vai aizpagājušā nedēļā, kad viena lielā Ķīnas osta uz dienu vispār bija apstājusies – netika galā ar apjomu, kas ir vajadzīgs, daudz kas kavējas, līdz ar to nav regulāras piegādes, rodas pārrāvumi utt.”
Pagājušajā mēnesī Amerikā detaļu trūkuma dēļ ļoti pieauga cenas jaunām mašīnām.
Atjaunojas rosība
Jūtams, ka šogad pieaugusi cilvēku rosība un pieprasījums, salīdzinot ar pandēmijas laiku, kad daudz ko nevarēja pieprasīt, jo vienkārši bija jāsēž mājās un neko nevarēja darīt. Terašu un kafejnīcu atvēršana maina pārtikas biznesu citādākā virzienā – tiek iegādāti ne tikai tie produkti, kas vajadzīgi gatavošanai mājās.
Cilvēki ir atsākuši doties uz restorāniem, bet maltītes tajos nav kļuvušas lētākas. Jāsaprot, ka visu dezinfekcijas līdzekļu un masku iegāde ir iekļauta ēdienu cenā.
Dažām precēm cena kāps vairāk, citām – mazāk
“Cenas kāps. Tas ir skaidrs. Es ceru, ka kāpums nebūs daudzu desmitu procentu apjomā, bet cenas droši vien kāps aptuveni desmit procentu robežās,” Gulbe prognozēja un atzina, ka cenu kāpums (lielāks vai mazāks) sagaidāms visiem pārtikas produktiem.
Produktiem, kuru cena iepriekš bija pamatīgi samazinājusies, piemēram, cūkgaļai, tagad sagaidāms straujāks sadārdzinājums.
Vieniem produktiem cenas kāpums būs mazāks, citiem – lielāks, bet vidēji gada laikā pārtikas produkti varētu sadārdzināties par aptuveni 10%. Līdz ar to cilvēkiem jārēķinās, ka par to pašu naudas summu drīzumā varēs nopirkt mazāk pārtikas produktu.
Lētākais piens var kļūt tikai nedaudz dārgāks
Speciāliste arī norādīja, ka lielie pārtikas ražotāji, piemēram, piena kombināts, nepalielinās cenas visiem saviem produktiem vienmērīgi. Lai saglabātu klientus, kuriem šobrīd ir smagi finansiāli apstākļi, piena kombināts dažiem produktiem var piemērot cenu palielinājumu tikai dažu centu apjomā, bet citus produktus sadārdzināt krietni vairāk.
“Ražotājs skatās, kuram produktam uzlikt lielāku uzcenojumu, kuram – mazāku, kuru vieglāk var pārdot dārgāku, jo tā mērķauditorija ir pārtikušāki cilvēki, bet vienkāršiem produktiem uzcenojums var būt mazāks. Viņš skatās, lai kopējais bizness ir ar plusa zīmi. Varbūt kāds produkts tiek tirgots pat ar zaudējumiem, tāpēc mēs nevaram ļoti precīzi pateikt, kam, kur un kāda cena būs.”
Lētāks ne vienmēr ir sliktāks
Gulbe vērsa uzmanību, ka pārtikas produktus var nopirkt dažādās cenu kategorijās. Piemēram, ir pieejams ļoti lēts piens, kā arī daudz dārgāks. Arī rupjmaizes kilograms var maksāt 70 centus vai 2 eiro, vai krietni dārgāk. Turklāt lētākā maize nav četras reizes negaršīgāka nekā dārgā maize. Vienkārši tā paredzēta tiem iedzīvotājiem, kas nevar atļauties iegādāties dārgos klaipus.
“Katrā produktu grupā ir nopērkami lēti produkti. Tie nav slikti. Veikali cīnās par pircējiem, tostarp tiem, kas nevar daudz atļauties.” Šādi pircēji veikalā nopērk lētos produktus un dažreiz varbūt arī kādu dārgāku preci. Katrā ziņā ražotājam un pārdevējam arī šie klienti ir vērtīgi.
Sezonas preces sākumā ir ļoti dārgas
Gulbe norādīja, ka cenu kāpums jau ir sācies: “Es domāju, ka jau tagad ir dārgāk, nekā bija martā un decembrī.”
Tagad tirgū parādās pirmās vasaras sezonas preces, kas parasti sākumā ir ļoti dārgas. Runa ir par pirmajām zemenēm, burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un citiem produktiem. “Tie vienmēr sākumā ir ļoti dārgi, bet pēc tam tiem strauji krītas cena. Sezonālās ietekmes dēļ augļiem un dārzeņiem tūlīt būs ļoti augstas cenas, un tās atkal samazināsies rudenī.”
Tie, kas ir mēģinājuši uz palodzes vai balkona audzēt augļus un dārzeņus, sapratīs, ka mums tie veikalos ir salīdzinoši lēti. “Pamēģini izaudzēt mājās – nemaz par tādu naudu nesanāk! Mums ir lēta pārtika.”
“Lidl” veicinās konkurenci
Vai pārtikas cenu kāpumu varētu mazināt “Lidl” veikalu atvēršana? Gulbe atbildēja, ka pārtikas kāpums būs, neskatoties uz to, vai “Lidl” tuvākajā laikā atvērs savus veikalus Latvijā vai ne. “Ja kafija un cukurs no pasaules nāks ar konteineru dārgs, tad nāks, un ir vienalga, kas to tirgos dārgi – “Lidl” vai “Sky”. Tas atnāks dārgāks nekā līdz šim.”
Taču “Lidl” veikalu atvēršana varētu veicināt konkurenci. Gulbe pēta pārtikas cenas ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Viņa novērojusi, ka Lietuvā, kur darbojas arī “Lidl” veikali, visās piecās populārākajās pārtikas tirgotāju ķēdēs daļa produktu mēdz maksāt vienādi, piemēram, kartupeļi, banāni.
Bet Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs cenas ir ļoti dažādas, un vienā veikalā produkts var maksāt divreiz dārgāk nekā otra tirgotāja veikalā. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka Lietuvā mazumtirdzniecībā ir lielāka konkurence, tāpēc visi tirgotāji ir noteikuši optimālu cenu. “Tur ir mazāka cenu starpība starp veikalu ķēdēm.” Latvijā un Igaunijā, kur pagaidām nav “Lidl” veikalu, ir lielāka produktu cenu starpība dažādās veikalu ķēdēs un ir mazāka konkurence.
Mēs dusmotos, ja mums piedāvātu lietuviešu bojātos kartupeļus
Gulbe atzina, ka kopumā Latvijas sabiedrība ir salīdzinoši pārtikusi. Par to liecina arī veģetāriešu, vegānu, svaigēdāju kustības. “Tas ir tāpēc, ka mēs kā sabiedrība kopumā esam pārtikusi un salīdzinoši maz maksājam par pārtiku.” Latvijā pārtika ir salīdzinoši lēta, turklāt ir pieejama liela izvēle.
Viņa novērojusi, ka Latvijā ir labāka pārtikas izvēle nekā Lietuvā un Igaunijā. Ziemeļu kaimiņiem pārtikas izvēle ir ļoti maza, bet dienvidu kaimiņu pārtikai ir “švaka kvalitāte”.
“Mēs būtu dusmīgi, ja mēs redzētu tādus kartupeļus mūsu veikalu ķēdēs, mēs visu “Facebook” pieliktu ar fotogrāfijām un teiktu: “Ārprāts, ārprāts!” Tur ir zaļi, sapuvuši, brīžiem iepelējuši kartupeļi. Mums ir kvalitāte labāka.”
Vienlaikus jāatzīmē, ka mūsu veikalos nopērkamie produkti ne vienmēr ir lētākie. Nav pareizi, ka neadekvāti salīdzina pārtikas cenas dažādās valstīs un secina, ka pie mums pārtika ir dārgāka. Jāsalīdzina vienādi produkti, piemēram, piena pakas ar 1 l tilpumu, nevis viena ar 1 l tilpumu un otra ar 0,9 l tilpumu.
Kenijietis nesaprot, kāpēc no zirņiem jāražo tuncis
Mēs arī varam priecāties, ka mums ir diskusijas par sprostos dētām vistu olām, jo šādas domas cilvēkiem parādās tikai tad, kad Maslova vajadzību piramīdas pamata vajadzības ir nodrošinātas. Prieks, ka liela sabiedrības daļa var aizdomāties par šiem jautājumiem.
Taču Gulbei nepatīk tas, ka sabiedrība polarizējas. Tie, kuriem naudas nav, kļūst nabadzīgāki, bet tie, kam tā ir, kļūst bagātāki. Kāds profesores students no Kenijas ļoti izbrīnījās, kad viņa stāstīja par plāniem Latvijā ražot vegāno tunci no zirņiem. Students, kam turklāt bija arī Eiropas pieredze, nespēja saprast, kāpēc mēs nevaram ēst zirņus un tunci tāpat, ja abi ir pieejami un garšīgi, bet vajag no zirņiem gatavot vegāno tunci. Viņš teicis, ka Kenijā nepazīst nevienu veģetārieti – cilvēki vienkārši ēd to, kas ir pieejams.
