Latvijā brīva piekļuve vakcīnām tika pasludināta jau maija sākumā, bet mūsu kaimiņvalstī turpinājās senioru un riska grupu potēšana un tikai no 17. maija vakcinēties var visi, kas vien to vēlas, turklāt brīvi izvēloties vienu no četrām valstī pieejamajām vakcīnām (“Pfizer/BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Janssen”).
Fonā – gadiem nerisinātas veselības problēmas
Divās pieminētajās maija nedēļās Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā nomira 36 kovida slimnieki. Anesteziologs un reanimatologs Oļegs Šuba, kurš ir arī Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs un ārstē Covid-19 pacientus, nereti cenšas noskaidrot, kāpēc cilvēks, kurš iekļauts valsts noteiktajā prioritārajā grupā, nav saņēmis poti.
“Tas pārsvarā tiek uztverts kā pārmetums, redz, mēs esam saslimuši, atrodamies smagā stāvoklī un mums vēl uzdod šādu nepatīkamu jautājumu. Lielākajai daļai slimnieku ir diezgan smagas pamatpatoloģijas un kovids veicina aiziešanu mūžībā. Ir daļa pacientu, kuriem kovids ir galvenais nāves cēlonis un slimības noris ļoti smagi. Šie cilvēki bieži ir neizmeklēti, tā sakot, no sērijas “nekad ne ar ko neesmu slimojis, pie ārstiem nekad neesmu gājis”.
Viņi domā, ka nekāds kovids viņus neskars. Bet, kad šos pacientus sāk izmeklēt, tad atklājas vesela virkne dažādu saslimšanu. Fonā atrodas gadiem nerisinātas veselības problēmas. Netrūkst cilvēku ar dziļu pārliecību, ka nav jāvakcinējas ne pret ko un arī nākotnē viņi to nedarīs. Viņiem tas neesot skādējis, viņi ticot savai stiprajai imunitātei, un gan jau viss būšot labi.
Man to psiholoģiski ir ļoti grūti saprast, īpaši, ja redzi, ka arī manā slimnīcas kolektīvā ir pārliecināti vakcīnu noliedzēji, un tur neko nevar izdarīt… Kad vienai kolēģei, kura ir riska grupā, vaicāju, kāpēc viņa nepotējas, atbildes vietā bija klusēšana.
Acīmredzot ir kaut kāda man nesaprotama pārliecība. Bet tajā pašā laikā ir arī tādi, kuri vienmēr bijuši pret vakcīnām, bet tomēr aizgājuši potēties pret kovidu, jo gribot ceļot,” pastāstīja dakteris Šuba.
Nesen Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, kā arī Banku augstskolas pētījumos, kas iekļauti valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšana”, konstatēts, ka tie, kas tic sazvērestības teorijām par Covid-19 un neievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus, vairāk ir personas, kas dzīvo ārpus Rīgas, kuriem nav darba un kuriem ir zems izglītības līmenis.
Ārstējot smagi slimos nesapotētos pacientus, Oļegs Šuba arī saskāries ar situācijām, kad slimnīcā nonāk ģimenes ārstu ielaisti kovida pacienti. Viņš uzskata, ka pastāv diezgan nopietna problēma e-veselības līmenī.
“Tas būtu tikai normāli, ja mēs redzētu savās elektroniskās datubāzēs, kādā līmenī un kad ģimenes ārstam bijis kontakts ar savu pacientu, mēs varētu pārliecināties, kad bijusi pēdējā vizīte un kādus medikamentus pacients ir lietojis. Šīs datubāzes ir atrautas viena no otras – ģimenes ārsti strādā savā sistēmā, bet slimnīcas savā. Ģimenes ārsti savas aizņemtības dēļ nespēj apsekot visus kovida pacientus, noskaidrot, kuri nonākuši slimnīcā. Rezultātā veidojas zināms pārrāvums starp etapu pirms hospitalizācijas un hospitalizāciju,” skaidroja ārsts.
“Nekur neeju, sēžu mājās!”
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir uzsvēris, ka valstīm jākoncentrējas tieši uz senioru un hroniski slimu pacientu vakcināciju, jo, ja viņi tiks sapotēti, mirstība no kovida saruks par 90 procentiem.
Veselības ministrija vakcinācijas tempu uzņemšanā lielas cerības liek uz ģimenes ārstiem. Nesen valdībā pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas ļauj piemaksāt ģimenes ārstiem par sasniegtajiem vakcinācijas rādītājiem.
Jaunsvirlaukas ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, kurš ir arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu valdes pārstāvis, novērojis – jo vecāks cilvēks, jo viņš vairāk šaubās, vai viņam vispār ir nepieciešams šāda veida pakalpojums. Jo vairāk slimību, jo tās ir smagākas, jo grūtāk pārliecināt pacientu par kovida poti, jo daudzi baidās, ka to neizturēšot pie bagātīgās slimību buķetes.
Daļa arī esot tādu, kuri kautrējoties no vakcinācijas savos gados, jo uzskatot, ka šis pakalpojums jāsaņem gados jaunākajiem un stiprākajiem.
“Tas ir pilnīgi pretēji ārstu un zinātnieku skaidrojumam – jo slimāks, jo vairāk gadu, jo ātrāk jāstājas rindā un faktiski jau bija jābūt vakcinētam. Šodien manā ārsta praksē ieradās pāris kundzes un šaubījās, vai viņām būtu jāvakcinējas, jo viņas taču nekur neejot, sēžot mājās. Centāmies pacientes pārliecināt, ka nav jau tā, ka tikai sēž mājās, jo ir taču atnākušas pie ģimenes ārsta.
Kā izrādījās, tomēr bijušas arī veikalā, viņas apciemo bērni un mazbērni… Un tā soli pa solim nonācām pie secinājuma, ka kontakti ar citiem cilvēkiem tomēr netiek izslēgti. Man šķiet, ka cilvēkiem tomēr pietrūkst izpratnes par ziņām, ko stāsta televīzijā, ko publicē avīzēs un žurnālos. Viņiem to grūti attiecināt uz sevi, kamēr kaimiņiem vai radiem netiek konstatēta saslimšana smagākā formā vai kāds tuvinieks nenomirst,” atzina ģimenes ārsts.
Dakteris Dzalbs pastāstīja, ka ģimenes ārsti nolēmuši rosināt ministriju uzrunāt tās ģimenes ārstu prakses, kuras joprojām nav iesaistījušās vakcinācijas procesā. Patlaban no visām praksēm savus pacientus potē 638 praksēs, kas ir 55% no visiem ģimenes ārstiem. “Jāiesaista arvien vairāk kolēģu, jo vakcinācijas centri taču nedarbosies ilgstoši. Tajās praksēs, kur vakcinācija ir pieejama, vakcinācijas aptveres rādītāji ir labāki un skaidrojošais darbs tiek veikts pilnvērtīgāk,” uzskata A. Dzalbs.
Jāuzrunā valstiski
Bet pats svarīgākais ģimenes ārstu skatījumā tomēr esot tas, ka ir jāpastiprina un jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību par vakcinācijas nozīmi valstiskā līmenī. Nevarot cerēt, ka ģimenes ārsti vai citi speciālisti, vakcinējot savus pacientus no rīta līdz vakaram, vēl spēšot informēt un uzrunāt sabiedrību.
A. Dzalbs: “Valstiski izstrādāti materiāli, informatīvas brošūras pacientiem, plakāti vai cita veida informācija, ko ģimenes ārstiem izsniegt pacientiem un uz kuriem atsaukties, faktiski nav bijuši. Piedaloties šajos procesos un sekojot visam līdzi, mēs tajā brīdī, kad izskanēja aicinājums pieteikties “manavakcina.lv”, uzzinājām, ka ir tapuši kaut kādi materiāli, un paši aizsūtījām šoferi no pagasta uz Veselības ministriju, lai paņem tos ministrijas gaitenī.
Varbūt mūsdienās šie bukleti un plakāti nav izšķirošais, bet katrā ziņā ir vajadzība arī pēc tiem, jo daudzi joprojām dzīvo mītu un stereotipu varā. Individuālos gadījumos ģimenes ārsta loma ir neatsverama, bet lielām iedzīvotāju masām ļoti svarīga ir kolektīvā uzrunāšana un papildu informācijas sniegšana.”
Nacionālā veselības dienesta (NVD) vakcinācijas nodaļas komunikācijas konsultante Inga Vasiļjeva informēja, ka tikšot mainīta iecere par vakcinācijas avīzes izdošanu kā atsevišķu izdevumu un patlaban uzsākta sadarbība ar reģionālajiem medijiem, kas senioru vidū joprojām esot ļoti iecienīti.
Jūnija izskaņā paredzēta īpaša kampaņa arī krievvalodīgajos medijos – gan drukātajos formātos, gan radio, liekot akcentu uz Latvijas reģioniem, kur informāciju krievu valodā patērējot visaktīvāk.
No 281 piekrīt 60
Veselības ministrija veica pilotprojektu, tālruņa 8989 operatoriem apzvanot septiņdesmitgadīgos un vecākus cilvēkus, kuri nav pieteikušies vakcinēties. Uz pierakstu izdevies pārliecināt apmēram piektdaļu no sazvanītajiem cilvēkiem.
Ministrijas ziņojumā, kas tika skatīts 27. maija valdības sēdē, teikts, ka operatori zvanījuši 438 senioriem. No tiem 157 nav sazvanīti. Savukārt no sazvanītajiem 190 seniori atteikušies pierakstīties uz vakcīnu, 31 teicis, ka vēl domās, bet 60 seniori piekrituši un pierakstu veikuši.
Jāpiebilst, ka veselības ministrs valdības sēdē ziņoja, ka šajā pilotprojektā 31% piekritis vakcinācijai un veicis pierakstu, taču, pārrēķinot ziņojumā norādītos skaitļus, redzams, ka piekritis tikai 21% (60 seniori no 281 sazvanītā).
“Noskaidrojām, ka ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav vēlējušies to darīt. Vieni baidās no potes radītajām blaknēm. Mēs viņiem skaidrojam, ka sarežģījumi pēc vakcinācijas nav tik izteikti, lai baidītos potēties. Citi atrunājas, ka lietojot medikamentus, ka esot slimības saasinājums un viņiem šķiet, ka nevajadzētu vakcinēties veselības stāvokļa dēļ.
Daļa uzskata, ka viņi jau nekur neejot, tāpēc nesaslimšot. Bet ir arī tādi, tiesa, viņu ir maz, kuri vispār nevēlas iesaistīties sarunā un noliek klausuli. Tie, kuri piekrita, sacīja: nu, labi, ja jau jūs man esat piezvanījuši, došos vakcinēties!” stāsta līdzšinējā NVD vakcinācijas nodaļas komunikācijas koordinatore Ieva Stūre (no 1. jūnija vairs nav šajā amatā).
Dievam uzticas vairāk?
Ņemot vērā Labklājības ministrijas (LM) informāciju, maijā četros sociālās aprūpes centros no kovida miruši deviņi klienti. Sazinoties ar šo iestāžu vadību, noskaidroju, ka vairumam, kas devušies mūžībā, ārsti nav ieteikuši potēties dažādu veselības sarežģījumu dēļ. Taču bijuši arī daži gadījumi, kad cilvēki atsacījušies vakcinēties savas pārliecības dēļ – jo “Dievs viņus pasargāšot”.
Viens no redzamākajiem gadījumiem, kad vakcīnu pieejamības laikā saslima gandrīz visi pansionāta iemītnieki, bija adventistu senioru namā “Zilaiskalns”. Toreiz negatīvu attieksmi pret vakcināciju vispirms pauda direktore, kurai tāpat kā iemītniekiem kovids negāja secen. Veselības stāvokļa dēļ viņa vairs nevarēja atgriezties darbā. Kāda situācija tur ir šobrīd?
LM Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Dzintra Kandere pastāstīja, ka senioru namā 28. aprīlī bijusi ministrijas pārbaude.
D. Kandere: “Klienti nav izteikuši vēlmi potēties, tieši tāpat kā darbinieki. Kaut gan klienti ir rīcībspējīgi un paši var pieņemt lēmumu potēties vai to nedarīt, tomēr vadība kopā ar iemītnieku radiniekiem kūrēja šo jautājumu. Senioru namā acīmredzot bija nostrādājusi dezinformācija par to, ka vakcinācija ir kaitīga.
Daudzi ir pārslimojuši kovidu, un viņiem pirmā vakcīnas deva tiks piedāvāta jūnijā. Patlaban ir vakcinēts tikai viens klients. Kad ar viņiem runājām, viņi neapgalvoja, ka Dievam uzticas vairāk nekā zinātnei. Agrāk pret gripu vakcinējušies, kas neliecina par to, ka viņi paļaujas tikai uz augstākajiem spēkiem. Viņiem bija iespēja laikus potēties, bet diemžēl vadība nebija to organizējusi.”
Maija divās nedēļās Jelgavas pilsētas slimnīcā no kovida nomira 11 cilvēki. Covid-19 nodaļas vadītāja Rita Smolova nebija interesējusies, kāpēc šie pacienti nepotējās, bet viņa zina, ka visi tie, kas šeit tiek ievesti, un tie ir gados arvien jaunāki cilvēki, pēc kovida pārslimošanas dosies uz vakcinācijas punktu.
R. Smolova: “Visiem, kas nokļuvuši mūsu slimnīcā smagā veselības stāvoklī, pirmais jautājums, izrakstoties no slimnīcas, ir: kad var vakcinēties? Tagad viņi tic tam, kādu postu veselībai var nodarīt kovids un ar ko tas var beigties. Viņi ir sapratuši, ka vairs nekad negrib saslimt ar šo briesmīgo slimību.”
Senioru vakcinācija
* Līdz 1. jūnijam vecumā virs 70 gadiem kopā vakcinētas 108 678 personas, kas ir 38,6% no visiem Latvijas senioriem. Vakcināciju pabeiguši 78 259 seniori, kas ir 27,8% no visiem senioriem.
Avots: Nacionālais veselības dienests
