Viesistabā ir kamīns, īpašumā ir arī pirts, ir labiekārtota, apzaļumota un nožogota teritorija, garāža divām automašīnām, gāzes apkure, spice, vietējā kanalizācija. Trīsstāvu nama platība ir 350 kvadrātmetru, zemesgabals – 6500 kvadrātmetru. Vēlamā īres cena ir 2200 eiro mēnesī. Rimšēvičs kā motīvu izīrēšanai minējis “personiskus iemeslus”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviču aizturēja pērn februārī. Neilgi pēc tam Latvijas Bankas prezidents pavēstīja, ka viņa mājā Langstiņos notikusi ielaušanās, tā izdemolēta un nozagtas “daudzas svarīgas lietas”. Rimšēvičs to toreiz saistīja ar pēdējo nedēļu notikumiem un uzskatīja, ka tas nav atgadījies nejauši.
Par ko apsūdz
Pērn vasarā prokuratūra uzrādīja Rimšēvičam apsūdzību par kukuļņemšanu, bet uzņēmējam Mārim Martinsonam – par tās atbalstīšanu. KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma, kuri labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs. Prokurore Viorika Jirgena atklājusi, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro divās daļās – vienu pirms un otru pēc FKTK lēmuma.
Samaksāta tikai puse
Rimšēvičs vairākkārt sniedzis konsultācijas bankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Kaut gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaikus pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
