“Tas cilvēks Īrijā, tas cilvēks Anglijā, gribot atgriezties, grib uzdot jautājumu par kaut ko konkrētu, viņam vienam pašam būtu jāapzvana vienā variantā 30 pašvaldības. Šajā gadījumā viņš piezvana vienam cilvēkam un izrunā vēlmes,” ideju skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Katram reemigrantam tiks veidots tieši viņam domāts piedāvājums. Piemēram, ja potenciālais mājās braucējs vēlēsies dzīvot Cēsīs, bet tur ilgi jāgaida rindā uz bērnudārzu, mājokļiem ir augsta īres maksa un nav pašvaldības dzīvojamā fonda, tad reemigrantu konsultants būs sagatavojis sarakstu ar virkni vēl citām pašvaldībām, kur pieejamība ir lielāka. Tas nozīmē, ka reemigrantam būs iespēja apsvērt iespēju atgriezties nevis savā dzimtajā pilsētā, bet arī vēl pilnīgi citviet.
Tikmēr 180 000 eiro no plānam atvēlētās naudas iecerēts piešķirt reemigrantiem personīgās uzņēmējdarbības sākšanai Latvijā. Katrā reģionā – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē – tiks atbalstīti četri biznesa ideju projekti, katram piešķirot 9000 eiro. Kādas reemigrantu biznesa idejas atbalstīs valsts un pēc kādiem kritērijiem, nav vēl skaidrs. Projekta virzītāji tikai vēl strādājot pie tā. “Tiks ņemts vērā ilgtspējīgums, lai nav tā, ka mēnesi strādā un pēc tam tas viss kaut kā izčab,” saka VARAM parlamentārais sekretārs.
Jaunā reemigrācijas plāna rezultātu pirmais izvērtējums gaidāms oktobrī. Tad arī tiks lemts, vai to turpināt nākamgad un no valsts budžeta pieprasīt jau daudz vairāk nekā šā brīža gandrīz pusmiljonu eiro.
