“Viņas ir tikai drusku citādākā veidā radītas. […] Tam nav nekāda sakara ar gēniem,” uzsver Ērglis.
Viņš atzīmē, ka par cilvēku bažām, kas saistītas ar mRNS vakcīnām ir jārunā.
“Pirmkārt, tā nav eksperimentāla vakcīna, jo tik daudz cilvēku, cik ir savakcinēts pašreiz, prakstiski nevienas zāles pasaulē, varbūt izņemot pret poliomielītu, nekad nav izmēģinātas,” akcentē Ērglis.
Kā otru faktoru viņš min to, ka oficiālos datos ir acīmredzama atšķirība saslimstības un mirstības rādītājos starp vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem.
Kā norādīts Eiropas vakcinācijas informācijas portālā, mūsu organismā tiek dabīgi izmantota mRNS molekula, kas dod norādījumus veidot visus mums nepieciešamos proteīnus. Zinātnieki balstījās uz vairāku gadu desmitu garumā veiktiem mRNS pētījumiem, lai tos izmantotu par pamatu vakcīnas izstrādei.
Veicot pētījumus par koronavīrusu, zinātnieki atklāja vīrusa proteīnu, kas tam ļauj iekļūt šūnās un tās inficēt – tā dēvēto “pīķa” proteīnu. Viņi atdarināja šos norādījumus ražot vīrusa pīķa proteīnu, izveidojot tā saukto matrices RNS jeb mRNS. Minētie norādījumi ir vakcīnas galvenā sastāvdaļa.
Tā ir jauna pieeja vakcīnām – tās nesatur nekādas vīrusa daļas, bet nodod norādījumus šūnām ražot koronavīrusa proteīnam līdzīgu proteīnu, izraisa imūnreakciju un nodrošina mums resursus īstā vīrusa iznīcināšanai.
Eiropas Savienībā atļautajās “BioNTech/Pfizer” un “Moderna” Covid-19 vakcīnās, kā arī “CureVac” vakcīnā, kuras izskatīšana pašlaik notiek Eiropas Zāļu aģentūrā, tiek izmantota mRNS tehnoloģija.
