Latvijas darba tirgus galvenā problēma ir piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība, kas izraisa dažādas sekas gan strādājošajiem, gan darba devējiem. Dažās jomās ir akūts speciālistu trūkums, bet citās novērojams pārpalikums, un tas var novest pie būtiskām izmaiņām darba tirgū.
Šīs nesaskaņas starp piedāvājumu un pieprasījumu radīs vajadzību pēc jauniem profesionāliem prasmēm un pat profesiju maiņas daudziem cilvēkiem. Demogrāfiskās problēmas un sabiedrības novecošanās vēl vairāk pastiprina darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs. Vislielākais pieprasījums pēc darbiniekiem tiek prognozēts būvniecības, veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un dažu biznesa pakalpojumu sektoros. Tajā pašā laikā, jomās, kur tiek aktīvi ieviesta robotika un mākslīgais intelekts (piemēram, tirdzniecībā, transportā, loģistikā un ražošanā ar zemu pievienoto vērtību), pieprasījums pēc darbiniekiem ir mazāks.
Lai gan bezdarba līmenis Latvijā ir zems, daudzi jaunieši saskaras ar grūtībām atrast darbu, ko lielākoties ietekmē motivācijas trūkums vai nepareiza profesijas izvēle. Aivis Brodiņš uzsver, ka nākotnē lielākā pieprasījuma būs pēc profesionāļiem STEM jomās (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), kas ir jomas, kurās jaunieši varēs atrast labas darba iespējas.
Pētījumi arī norāda, ka tuvākajos piecos gados daudziem darbiniekiem būs jāmaina pamatprasmes. Tas var prasīt ne tikai jaunu kvalifikāciju iegūšanu, bet arī kursu un apmācību apmeklēšanu, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Brodiņš norāda, ka pārkvalifikācijas iespējas jau pastāv, un, ja darbinieki ir apmierināti ar savu pašreizējo profesiju, bet neatrod darbu vai ir neapmierināti ar atalgojumu, tad profesionālo pārkvalifikāciju varētu būt vērts apsvērt.
Kopumā tiek uzsvērts, ka darba tirgus mainīsies, un lai saglabātu konkurētspēju, cilvēkiem būs jāpielāgojas un jāapgūst jaunas prasmes.
