“Tantei nomira vīrs. Viņi ilgi nodzīvoja kopā, bet nebija precējušies. Pēc vīra nāves palika dzīvoklis un automašīna. Testamenta nav, bērnu nav, kopīga īpašuma nav. Mirušā māte un māsa pieteica savas tiesības. Tagad arī mirušā māte ir aizsaulē. Kam īsti pienākas mantojums?” Jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītāja Anna.
Atbilstoši Civillikumam tuvākie likumiskie mantinieki ir laulātais un pirmās šķiras mantinieki – bērni (vai mazbērni, ja bērni miruši). Ja šo mantinieku nav, tad manto otrās šķiras mantinieki – vecāki, brāļi un māsas, kā arī mirušo brāļu un māsu bērni. Ja nav arī to, tad manto trešās vai ceturtās šķiras mantinieki.
Likums aizsargā ģimeni un laulību. Nereģistrēta kopdzīve, tautā saukta par civillaulību, nedod tiesības mantot. Protams, īpašnieks ar testamentu visu savu mantu var novēlēt jebkurai personai.
Tādā gadījumā laulātais un bērni kā neatraidāmie mantinieki tik un tā mantos savu neatņemamo daļu – pusi no tā, kas viņiem pienāktos, mantojot pēc likuma, ja testamenta nebūtu. Taču vecāki, brāļi un māsas, kā arī tālāki radinieki nav neatraidāmie mantinieki. Ja aizgājējs būtu uzrakstījis testamentu, viņa dzīvesbiedre mantotu visu.
Vēl vienkāršāk un lētāk šo situāciju varēja atrisināt, reģistrējot laulību, kas maksā lēti. Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā informē, ka par laulības reģistrēšanu bez svinīgās ceremonijas, kabinetā, divu liecinieku klātbūtnē jāmaksā valsts nodeva 14 eiro.
Ja vēlas svinīgo ceremoniju zālē, ar mūziku, svecēm un ziediem, piedaloties viesiem (ievērojot ārkārtējāss situācijas laikā noteiktos ierobežojumus), jāpiemaksā vēl 35,01 eiro. Valsts nodeva ir vienāda visā Latvijā, maksa par svinīgo ceremoniju dažādās pašvaldībās var atšķirties.
Šajā gadījumā, kad nav ne testamenta, ne laulības apliecības, visu manto mirušā vīrieša māsa.
