Vīrietis autobusā uzkāpa sievietei uz kājas un atvainojās. Viņas atbilde bija TĀDA, ka autobusā visi pārsteigti pieklusa.

Nu lūk, iedomājieties, ka pustukšs maršruta autobuss lēnām velkas pa pilsētas ielām. Pieturā iekāpj simpātiska, manuprāt, trīsdesmit gadīga sieviete.

Sīkāk neaprakstīšu, teikšu īsi – ar visiem dotumiem.

Aiz viņas autobusā ieliec apmēram tikpat vecs vīrietis ar lielu un laikam arī smagu somu.

Autobuss strauji izkustējās un pēc inerces tas pats vīrietis uzgrūdās tai pašai priekšā stāvošajai sievietei un uzkāpa viņai uz kājas.

„Nu ko Jūs kā tāds zilonis ” – viņa teica, – „vai tiešām nevar uzmanīgāk”.

Vīrietis ar vainīgām acīm paskatījās uz sievieti un atvainojās. Taču viņa nerimās: „Vajadzēja turēties!”

Un tad vīrietis izteica vārdus, kuros centās ielikt iespējami daudz sāpju un nožēlas – „Jūs taču redzējāt, ka tas bija netīšām, bez tam es jums atvainojos, ko vēl es varētu darīt, lai jūs nomierinātos?”

Šajā brīdī es biju gatavs izdzirdēt jebkuru atbildi, ņemot vērā manu iedzimto cinismu un kareivja skarbumu. Taču man neienāca prātā, uz ko ir spējīgs sievietes prāts.

Pārejiet nākamajā lappusē, lai turpinātu lasīt šo rakstu!