Valters Frīdenbergs par attiecībām, veselību un piedošanu vecākiem: “Pēdējā stundiņā es gribētu priecāties par dzīvi”

 

– Viss tiek shēmots tā…

– …lai būtu bizness. Man šķiet, ka farmācijas uzņēmumi ir tie, kas čakarē, vismaz vēža slimniekus. Tajā brīdī, kad kāds no vadošajiem runā, ka nav naudas jaunām zālēm, man rodas jautājums – bet kāpēc vajag tās vecās? Izņemam no apgrozības un apmaksātajiem līdzekļiem tās, kas nedod labus rezultātus, un parādīsies liels apjoms līdzekļu, ko varam ieguldīt jaunajās. Bet vecās neizņem, jo nav gūta peļņa.

– Tas ir ciniski.

– Protams. Arī Vācijas klīnika, kurā biju, nav lielais glābējs atplestām rokām – nāciet, un mēs visiem palīdzēsim! Tas arī ir bizness. Viņi ārstēšanai no manis saņēma šausmīgi lielus līdzekļus. Nu ko, izdarīja savu lietu – paldies, vari braukt atpakaļ.

– Tā bija tradicionālās medicīnas klīnika?

– Jā, Rietumu. Visu mūžu esmu bijis pretinieks alternatīvajai medicīnai, bet šajā pēdējā posmā esmu interesējies un arī izmantojis gan zāļu uzlējumus, gan citu ko. Kāpēc ne – sliktāk jau nebūs. Par tā saucamajām tantiņām ir liels jautājums, cik no tā ir šarlatānisms, cik – reāla palīdzība. Daudzi ar to taisa biznesu (smejas). Un arī pašiedvesma daudz ko dod.

– Esi mēģinājis sakārtot galvu – ar meditāciju vai citādi?

– Vēl neesmu tam pievērsies, varbūt kaut kad.

– Pats tiec galā? Tāda vīrišķības skola?

– Varbūt. Savā ziņā. Bet savējiem es necenšos slēpt savas sajūtas, emocijas, sāpes. Man nav tādas vīrišķības – vīrietis neraud… Ar savējiem man tas nav jādara. Es pats sev lieku – ir jāceļas, jādara. Jo iegulties gultā galīgi negribas. Tas laikam ir tāds cilvēcisks spēks.

Draugi un skolotāji

– Kas ir bijuši tavi dzīves skolotāji?

– Vecvecāki, kas man bija vecāku vietā un izaudzināja par tādu, kāds esmu. Arī Daila Martinsone un Maestro Raimonds Pauls, kurš bieži kādu foršu joku pateica. Nevaru atstāstīt, bet zemapziņā tādas lietas ir palikušas. Ļoti liels skolotājs manos tīņa gados bija Mārtiņš Freimanis, arī ar Kristapu Streiču ir pavadītas ļoti daudzas dienas un gadi. Iepazināmies, kad Putnu ballei taisījām pirmo videoklipu, viņš bija režisors dziesmai Spārni un vējš. Mums radās ļoti interesants kontakts, es viņu saucu par vienu no saviem labākajiem draugiem.

Turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!