Valters Frīdenbergs par attiecībām, veselību un piedošanu vecākiem: “Pēdējā stundiņā es gribētu priecāties par dzīvi”

 

– Tu taču nevarētu savu bērnu atdot citam audzināt?

– Droši vien ne. Tas būtu ļoti smagi… Nē, pat nevaru iedomāties. Es gribētu, lai manam bērnam ir abi vecāki, mamma un tētis. Lai viņi ir tie, kas auklē, audzina, mīl. Bet tā ir mana dzīves izpratne, un nekādā gadījumā es to neizlieku pret saviem vecākiem, kuri to nav darījuši. Tā vienkārši redzu savu dzīvi – ar savu bērnu sev blakus.

Foto: Rojs Maizītis

– Tev ir kāds sapnis, ko gribi piepildīt?

– Vienu no mazajiem sapnīšiem piepildīšu šoruden – aizbraukšu uz Portugāli. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet man ļoti gribas tur nokļūt. Vienkārši ir sajūta, ka velk. Vēl es ļoti gribētu izdot savu albumu – ne noteikti savu dziesmu, bet radītu kopā ar saviem cilvēkiem. Un vēl es gribētu izaudzināt savu bērnu. Kad tas būs un vai būs – kas to lai zina. Par to lai lemj kāds cits vai arī lai sadzīves matemātiskās ķēdītes savijas.

Avots