Smeldzīgs stāsts: Suni divas stundas nevar ‘atraut’ no miruša saimnieka.

Mēdz teikt, ka suns ir cilvēka labākais draugs – uzticams līdz mūža galam un ļoti pārdzīvo saimnieka nāvi. Baiba S. facebook dalījusies ar smeldzīgu stāstu, kas spilgti to apliecina.
“Nomaļā Latgales viensētā viņi dzīvoja divatā – vectētiņš un uzticamais Pilots. Tas nozīmēja, ka maize un ūdens – uz pusēm, ka abi bez vārdiem juta viens otra noskaņu, prata uzklausīt un mierināt, kā nu varēja… viņi bija viens otram vienīgie sarunu biedri.

Tas viss bija. Saimnieka sirds apstājās, un sabruka arī Pilota pasaule. Mājā ieradās sveši cilvēki, un nevienam nebija daļas par izmisušā suņa bēdām. Divas stundas viņu nevarēja atraut no saimnieka… Pilots klusi gulēja blakus savam vectētiņam, to ar ķepām aptvēris, un nelaida nevienu tuvumā…
Pusmūža suņa un ķērāju spēki nebija vienlīdzīgi. Viņu ar varu izvilka no mājas un aizveda uz patversmi.

Gandrīz mēnesi viņš nevienu negribēja ne redzēt, ne dzirdēt. Ēda tieši tik daudz, lai nenomirtu badā.

Turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!