Indra Zeltiņa, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, infektoloģe, virsārste Rīgas Austrumu slimnīcā, ir optimiste un priekšroku dod pozitīviem attīstības scenārijiem, tomēr pieļauj, ka koronavīrusu var arī neizdoties pilnībā uzveikt.
Līdz koronavīrusa uzliesmojumam šķita, ka infekcijas slimības nav mūsdienu problēma: ir vakcīnas, higiēna arī ir daudz augstākā līmenī nekā senos laikos. Pēkšņi izrādās, ka tomēr neesam pasargāti. Kāpēc tā?
I. Zeltiņa: Atļaušos oponēt – bīstamās infekcijas nav pazudušas, kaut infekciju dienestiem parasti izdodas novērst to izplatību, kā arī strādāt profilaktiski. Taču koronavīrusa veida infekcija ir pilnīgi kaut kas jauns.
Infektologi nebija gatavi, ka šogad attīstīsies mērim līdzīga situācija, taču vienmēr esam rēķinājušies ar to, ka agri vai vēlu kāda infekcija pacels galvu: ik pa laikam kaut kur uzliesmo vecās infekcijas vai arī rodas jaunas.
Tādā veidā mikrobi atgādina, ka cilvēces cīņa ar tiem ir bezcerīga: var tos ierobežot, bet ne pilnībā iznīdēt.
Vienmēr būs infekcijas, un, kad tās pa īstam paceļ galvu, vismaz uz brīdi mēs kļūstam bezspēcīgi to priekšā. Tagad daudzi atceras spāņu gripu, taču arī nesenākos laikos ir bijuši spēcīgi gripas uzliesmojumi, kaut vai 1957. gadā, kad plosījās tā saucamā Āzijas gripa, ar ko saslima divi miljardi cilvēku, bet viens miljons nomira. Tiek prognozēts, ka tik milzīgu saslimstību koronavīruss tomēr neizraisīs.
Salīdzinoši nesen pasaule piedzīvoja, ka šī paša koronavīrusa pirmais variants SARS šķērsoja sugu robežu un pārgāja no cilvēkiem uz dzīvniekiem.
Bet SARS palika Ķīnā, kamēr tā „jaunākais brālis” nu plosās visā pasaulē.
Šis jaunais vīruss, šķiet, ir izturīgāks, tāpēc cilvēkam vēl nav izdevies pret to nostāties. Jāatzīst, ka sākotnēji infektologi uz koronavīrusu skatījās ļoti mierīgi, jo tas ir ļoti tuvs SARS vīrusam, kurš pats no sevis beidzās, var teikt – vienkārši pazuda no pasaules, tikko iestājās siltāks laiks.
Acīmredzot SARS nepatika vasaras karstums. Diemžēl attiecībā uz koronavīrusu liktās sākotnējās cerības, ka vasarā tas pazudīs, šķiet, nepiepildīsies, jo tas plosās arī valstīs, kur jau tagad ir karsts – Brazīlijā, Irānā. Kāpēc tā? To vēl zinātnieki pētīs. Pieļauju, ka genomu līmenī ir kādas sīkas atšķirības no iepriekšējā vīrusa. (Lai turpinātu lasīt šo rakstu, zemāk spied pogu “Atvērt”vai arī pogu ‘Uzzināt vairāk’)
