Pirms trim mēnešiem nolēmu izīrēt dzīvokli, mīlīgai omītei, kā domāju…..

Vakar gribēju iebraukt un paņemt savas ziemas drēbes. Jau laikus ar viņu sarunājām, bet viņa teica, lai braucu jebkurā laikā, tikai pašas nebūšot mājās, jo uz pāris dienām esot devusies uz kaimiņu pilsētu.

Neērti bez viņas iet iekšā dzīvoklī, bet ko lai dara, ja lietas ir nepieciešamas.

Pirmo brīdinājumu saņēmu, kad tuvojos dzīvokļa durvīm. No dzīvokļa nāca urīna un kaut kā veca, smaka. Taču es neticēju, ka smaka nāk no mana dzīvokļa.

Atverot durvis, es nespēju paelpot.

Gaiss bija sastāvējies, neizturami smirdēja pēc netīrām drēbēm, pēc kaut kā nosprāguša, un pēc urīna. Man šķiet, ka šī smaka bija ieēdusies gan tapetēs, gan mēbelēs. Neizplūdīšu liekvārdībā, vienkārši parādīšu, kas darījās visās istabās.

Guļamistaba. Šeit būtu jābūt dīvānam, bet viņa nav. Šajā istabā dzīvo viņas mazmeita.

No cita skatupunkta.

Pārejiet nākamajā lappusē, lai turpinātu lasīt šo rakstu!