“Lai sieva neņem ļaunā, bet man profilaksei viņas vīram rokas vajag paturēt!” Ciemos pie Saulkrastu dziednieces Zinaīdas Mottes.

Vētra, kas augustā trakoja Saulkrastu pusē, plosījusies arī dziednieces Zinaīdas Mottes mājas pagalmā – nolauzta liela kļava un liepa. “Kamēr vētra ārdījās, sēdēju istabā un lūdzos, lai kāds koks neuzkrīt uz mājas. Kad varēja iziet ārā un apskatīt postažu, sapratu, ka māju pasargājusi vecā ābele – daļa tās ir nošķelta, bet kļavas kritienu novirzījusi,” saka dziedniece, pateicībā pārlaizdama roku pār ābeles stumbru.

1972. gadā Zinaīda sapnī redzēja savu sen mirušo tēvu. Priecīga par tikšanos, viņa tēvam stāstīja, kā dzīvo, ko dara, bet viņš meitu aicināja pie sevis – uz vietu, kur visi esot laimīgi. Tas šķita tik vilinoši, ka Zinaīda sekoja tēvam. Ceļš uzveda kalniņā, un pēkšņi viņa juta, ka kājas neklausa. “Tēti, es tālāk nevaru paiet!” viņa sabijusies teica. Tēvs aplika roku meitai ap pleciem un norādīja uz tālākā pakalnā saredzamu māju ar baltu skursteni.

“Tā ir mana māja, bet tai blakus stāv tukša – tu tajā varēsi dzīvot!” Zinaīda sasparojās un turpināja ceļu, tad pēkšņi apjauta, ka bērni mājās palikuši vieni un viņa par savu aiziešanu nav pateikusi vīram. Tas tomēr lika griezties atpakaļ un teciņiem doties mājup, tēvam vien pasakot, ka atnāks pie viņa citreiz.

Pamodusies Zinaīda sapni ātri piemirsa. Atcerējās tikai pēc nierakmeņu operācijas, jo tās laikā vienu brīdi bija uz robežas starp dzīvību un nāvi. Tieši tāpēc viņa precīzi atceras gadu, kad sapnis par to tika brīdinājis. Tad arī viņai radās interese par nezināmo pasauli mums apkārt, par dziedniecību.

Tu ar savu enerģiju vari zirgu nogāzt!

Par dziednieci Zinaīda nekļuva vienā rāvienā. Viņa izlasīja daudz grāmatu, nedomājot, ka iegūtās zināšanas kādreiz liks lietā. Zinaīda atceras, ka pēc operācijas viss sakārtojies it kā pats no sevis.

Vispirms manī pamodās dzejnieces gars – galvā rīmējās rindas par visu, kas saviļņoja, uzrunāja. Šajā laikā vēl kārtīgi dabūju pa pirkstiem ar elektrību – tūlīt pēc negaisa gribēju ieštepselēt televizoru. Tas sadega, bet es, attapusies no trieciena, vēl labu brīdi biju apdullusi. Un ticu, ka arī zibens nedarbs ietekmēja manas dziednieces spējas. Tikai nezinu, kad tās atklātos, ja muguras sāpes neliktu uzmeklēt dziednieku Māri Gargurni.

2

Pārejiet nākamajā lappusē, lai turpinātu lasīt šo rakstu!