Šis gadījums ir kārtējā mācība, kā nevajag darīt. Tas ir arī stāsts par sirmgalvjiem gados, kad ne visiem prāts strādā teicami. Tas ir stāsts arī par uzticēšanos – bieži līdzīgos gadījumos visas iesaistītās puses ir laimīgas, bet ne šoreiz.
Vairākas stāsta epizodes nav viennozīmīgas, ir, kā saka juristi, vārdi pret vārdiem. Lieta tiek izskatīta tiesā civilprocesā, notikušas vairākas tiesas sēdes un nākamā paredzēta rudenī. Iespējams, ka ar to viss nebeigsies un lieta nonāks krimināltiesā.
12,5 hektāri par 500 eiro
Vientuļai sievietei dzīve nav viegla. Sevišķi, ja jādzīvo lauku mājās, kur tuvākie kaimiņi ir kilometra attālumā un uz pleciem ir gadu nasta. Ausma Skane ir vēl pirmskara bērns, dzimusi 1935. gadā. Visu mūžu strādājusi par skolotāju: Iecavā, Jaunsaulē, Rundālē. Ģimene neizveidojās, bērnu nav. Pensija 295 eiro.
Līdz 2015. gada decembrim kundze dzīvoja savās mājās Rundāles novada “Uzkalniņos”, kad notika ugunsgrēks, izdega jau krietni nokalpojusī māja un Ausma vispirms tika aizvesta uz slimnīcu, un pēc dažām dienām nokļuva pašvaldības sociālā centra istabiņā. Te arī stāstam ar drūmām beigām varētu likt punktu, ja ne kāds pirkuma līgums.
LASI ARĪ: Sieviete ŠOKĀ par dzirdēto autobusā! Arī Tu būsi!
Izrādās, ka 2014. gada 27. martā kundze savus 12,5 hektārus zemes bija par 500 eiro pārdevusi Bauskas novada Īslīces pagastā dzīvojošajai Olgai Plociņai. Nē, nē, tā nav drukas kļūda: jā, tieši par 500 eiro tika pārdota zeme, kuras tirgus vērtība 2014. gadā bija, kā man saka Rundāles novada pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš, ap 75 000 eiro, bet tagad ir ap 100 000 eiro.
Turklāt, izpētot pirkuma līgumu, neko citu Ausma neiegūst: ne uzturēšanu līdz mūža galam, ne kādu citu palīdzību, ne arī ko citu kā vien tikai tiesības līdz mūža galam dzīvot pašas mājās. Līgumā nekas nav teikts arī par situāciju, ko darīt Ausmai, ja māja pēkšņi vairs nav apdzīvojama. Kas tad bija pamatā tik dīvainam darījumam?
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
