30 gadiem, divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaikus.
Pensionēšanās vecums, sākot no 2014. gada, no 62 gadu vecuma katru gadu tiek paaugstināts par 3 mēnešiem, līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi. Līdz ar to 2020. gadā vecuma pensiju priekšlaikus var pieprasīt no 61 gada un 9 mēnešu vecuma.
“Vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaikus, līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā 50% apmērā no piešķirtās vecuma pensijas. Ja cilvēks, kuram vecuma pensija piešķirta priekšlaikus, laika periodā līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai kļūst par obligāti sociāli apdrošināmu (darba ņēmēju, pašnodarbināto vai personu, kas piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos), tai uz šo laiku vecuma pensijas izmaksu pārtrauc,” skaidro VSAA eksperte.
Pēc vecuma pensijas priekšlaicīgas piešķiršanas tiek ierobežota arī citu pakalpojumu saņemšana, proti, iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu un invaliditātes pensiju, kā arī tiek samazināts apdrošināšanas atlīdzības apmērs.
Tiesības noteiktām kategorijām
Ir noteikta virkne personu kategoriju, kuras var vecuma pensiju pieprasīt agrāk, piemēram, bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un kurš līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ir aprūpējis ne mazāk kā 8 gadus piecus vai vairāk bērnu, vai bērnu, kurš vismaz 8 gadus bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti (šādu tiesību nav tiem, kam atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kas atcelti no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu pildīšanas dēļ).
Agrāk pensionēties var arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki (ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem), politiski represētie (ja stāžs nav mazāks par 30 gadiem), kā arī sievietes, kurām ir pieci vai vairāk bērnu vai bērns ar invaliditāti kopš bērnības un kuras izaudzinājušas bērnus līdz 8 gadu vecumam (ja stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem).
Šāda izvēle ir arī sievietēm ar invaliditāti uz mūžu (ja stāžs nav mazāks par 20 gadiem), liliputiem, punduriem un neredzīgajiem (ja stāžs ne mazāks par 15 gadiem sievietēm un 20 gadiem vīriešiem), kā arī visiem tiem, kuri līdz 1996. gadam ir strādājuši sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos (ja stāžs nav mazāks par 15 gadiem sievietēm un 20 gadiem vīriešiem, turklāt vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos) un tiem, kuri līdz 1996. gadam ir strādājuši kaitīgos un smagos darba apstākļos (ja stāžs nav mazāks par 20 gadiem sievietēm un 25 gadiem vīriešiem, un vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos).
UZZIŅA
• Statistikas dati liecina, ka pēdējos gados personu, kas pieprasījušas priekšlaicīgo vecuma pensiju, skaits bijis bez īpašām izmaiņām, t.i., 14–15% gadā. Izņēmums ir 2020. gads, kurā, iespējams, priekšlaicīgo vecuma pensiju īpatsvara palielināšanās wsaistīta ar darba vietu skaita samazināšanos ārkārtas situācijas dēļ.
