“Bez tabu” Evelīna Strazdiņa par to, kā dzīvē ienāk mīlestība: “Viss ir nejaušība”

 

Ko viņš mācās?

Mārketingu, biznesu.

Tu viņam uzdod jautājumu: “Ir tev meitene…”?

Es varu uzdot jebkādus jautājumus, bet zinu, kāda būs atbilde: “Nu, mammu… beidz.” Viņi ļoti labi zina robežas, cik tālu grib laist savā dzīvē. Es to respektēju.

Kad pēdējoreiz tikāmies, Stīniņai bija tikai trīs mēneši. Nu bērns ir liels un patstāvīgs. Esi atpūtusies, savākusies?

Jā, protams. Lai gan es gribētu teikt – kad bērni piedzimst, esam ļoti fokusēti un savākti, jo ar mazajiem ir ļoti daudz pienākumu. Nopietns pārbaudījums, kam nopietni jāgatavojas; baigais restarts pašam sev un savai enerģijai. Man liekas, ka ceturtajam bērnam es emocionāli noskaņojos visvairāk, jo zināju, ko tas man prasīs. Zināju, ka pirmo laiku pavadīšu ar viņu pilnībā, lai viņa justas labi.

Bet, kad viņai bija trīs mēneši, sāki strādāt.

Jā, tā bija milzīga loģistika – kā visu izdarīt, samenedžēt.

Mammām nepilns darba laiks ir pat svētīgs?

Jā! Sešu bērnu mammas saka, ka gribot strādāt. Viņām tā ir atpūta – iziet no mājas. Kad zīdaini deleģē citam, tu izvēdini galvu starp pieaugušajiem, kuriem no tevis neko nevajag. Tikai normālu komunikāciju un kopdarbu. Ar trīsgadnieku tagad ir mierīgāk. Es piederu vairāk sev. Viņš diezgan daudz var izdarīt pats – kurpes uzvilkt, skatīties grāmatas. Protams, viņam mamma ir vajadzīga, cilvēks vēl mazs, bet principā jau patstāvīga vienība. Būtībā viņš ir pašpietiekams. Tikai klēpītī kārtīgi jāpatur un jāparunājas.

Kā izlēmi uzņemties dūlas pienākumus?

Man patīk cilvēki, patīk sievietes, kas gaida bērnus. Viņas ir īpašas, ēteriskas, maigas kā Madonnas. Šajā darbā ir ļoti daudz mīlestības un īstuma. Tā nav tikai došana, nepārprotiet, šie cilvēki, situācijas, arī dod ļoti daudz pretī, tāpēc tajā ir pat kaut kas savtīgs. Es esmu klusi laimīga, kad man ir dota iespēja palīdzēt grūtniecei uzvilkt sandalītes vai būt blakus sievietei dzemdībās. Tad tu pilnīgi noslauki savu ego, tas ir ļoti labs veids, kā sevi uzturēt labā garīgā formā.

Foto: Olga Jakovļeva

Tu esi blakus arī bailēm, nedrošībai, sāpēm?

Protams! Tāpēc jau tas atbalsts ir vajadzīgs. Forši, ka arvien vairāk sieviešu izvēlas dūlas.

Cik bērniņu tu šobrīd gaidi piedzimstam?

Vairākus. Kāds ir tikko ieņemts, kāds jau taisās nākt. Bezgalīgi daudz jau viņu nevar būt, tad nevari pa īstam būt ar viņiem kopā. Daudzus gadus esmu arī zīdīšanas konsultante.

Tavs vīrs neteica: “Vai tev nepietiek ar televīziju? Rūpējies par mūsu bērniem!”

Tas ir mans darbs, tās nav rūpes par citu bērniem.

TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!